Skrīveru Mājas Saldējums
- Saldējuma ceļojumu stāsti
- | Satikšanās vietas
- | Kas ir Mājas saldējums?
- | in English
- | Kontakti
-
Ceļojums ir sācies! Laižam!
att. Pacilājošs biezpiena saldējums ar fantastiskām avenēm
Fotogrāfēja Imants Ķīkulis
Esiet sveicināti, Saldējummīļi!
Pirmo reizi gadās tā, kā šonakt. Man ir prieks par pirmo bildi saldējuma mājas lapā. Pirmais solis uz jaunās planētas kosmosā - Saldējuma bumbulītis.
Pilns sajūsmas un prieka! Tā kā abslolūtās laimes mirklītis, ka varētu tā vienkārši - sēžot no krēsla nokrist!Es uzaicinu Jūs līksmot!
Burvīgu dienu vēlot,
Saldējummīle Lelde Sotniece
P.S. Nezinu, kāpēc mellenes. Tomēr zinu! Tās atgādina to samtaino dienu, kad mēs fotogrāfējām. Izkusa daudz saldējuma. Vēderā nebija vietas! Vismaz ne saldējumam.
-
Kārumnieks Ezis
-
Reiz kādā siltā un zvaigžņotā vasaras naktī, kad tumsas kustību caurvij lidojoši putni, kaķi lavās un suņi vietumis rej, bet visam cauri frīzeris rāmi dūc, izlauzās cauri skaņa, tepat, pie durvīm ar skatu uz leju - it kā kāds betonu grauztu!
Saldējums top Skrīveros, rāmā ciematiņā, kur suņu parkos eži skraida...
Pirms tam uz lievenīša sētas pusē gadījās tā, ka saldējums izkusa un iesūcās betona šūniņās. Tāds tumšāks pleķis palika līdz nākošajai lietus reizei. Tā kā eži jau pirms tam bija bieži viesi mūsu sētā, tad arī toreiz nebija pārsteigums vienu no viņiem satiekot, tikai - kāpēc betons jāskrāpē un jālaiza? Apskatot vietu, kur ezis darbojās, sapratām - izkusušais saldējums pie vainas!
Tā mēs viņu sagaidījām atkal un atkal un vienu tādu reizi mums izdevās iemūžināt augšpusē redzamajā video!
Priecājieties arī Jūs! Mums ir vēl viens Saldējummīlis!
P.S. Tiesa gan, es nezinu vai tas ir viens un tas pats ezis, kas toreiz zvaigžņotajā naktī ciemos atnāca.
-
Uzklikšķini! - šeit ir kāds stāsts: Apvainoties uz saldējumu
-
Kam garšo Mājas saldējums? Arī Igaunijas prezidentam!
Kam garšo Mājas saldējums? Arī Igaunijas Prezidentam!
Foto no NRA arhīva
-
Sveiki, Saldējummīļi!
Ar katru dienu arvien vairāk smaržo pēc pavasara, siltās saulītes un zaļās zāles...lai arī ārā snieg sniegs... Jo gaišāks un siltāks kļūst laiks, jo vairāk mēs našķojamies ar saldējumu. Par to arī šis stāsts!
Jūs droši vien domājat – kāpēc?! Bet stāsts būs par laimīgiem cilvēkiem! Par mums!
Mazliet par mani. Mani sauc Lelde, dzīvoju Skrīveros, esmu pabeigusi pārtikas tehnologus Jelgavā (bet kādreiz sapņoju par žurnālistiem), tagad man ir neliela, mīlīga kafejnīca, kur gatavoju un pārdodu dabīgu saldējumu, kuru saucu par „Mājas saldējumu”. Bez nekādām ķīmiskām piedevām, tā sakot – viss ir pa īstam! Pēdējā gada laikā, tā tirgojot savu saldējumu, esmu apceļojusi Latviju un satikusi ļoti dažādus cilvēkus, kurus vienojusi interese par saldējumu. Tādus smaidīgus cilvēkus!
Reiz jautāju mazajam brālim: „Ko jūti, kad gribi saldējumu un kad tu to ēd?” Viņš teica, citēju: ”Nu, kad gribas vēl un vēl. Un vēl.” Un viss!
Ēšana, tā ir bauda! Jūs man piekritīsiet! Kad sajūti auksto saldējumu kūstam uz mēles, tik maigi, plūstoši pārņem visas garšas kārpiņas. Kad pieskaries ar pašu mēles galiņu...siekalas kņudina, viss ķermenis sarosās kaifīgā enerģijā. Un tad ir tā, kad gribas vēl un vēl. Un vēl. Es zinu, mazais brālis tā nedomā, viņš domā vienkāršāk. Man garšo, es gribu! Jo tas ir kaifs! Bet...
Es atceros, kad vasarā cilvēki pacietīgi aptuveni 40 minūtes stāvēja rindā pēc saldējuma. Un pēc tam vēl tik pat daudz, jo gadījās, ka sieva apēda vīra izvēlēto alus saldējumu, bet vīram beigās gribējās citu, jo paradoksāli, bet alus saldējums vairāk garšo sievietēm un bērniem... Un no viņiem staro prieks! Sejās rotājas smaids...Laimīgi cilvēki! Laimīgi, kaut arī jāizstāv tik gara rinda karstā saulē, bet smaida, kad tiek līdz saldējumam!
Vai arī vēlajā rudenī un tagad ziemā, kad Berga Bazāra Zaļajā tirdziņā pasniedzam saldējumu pārlietu ar karstu šokolādi, kraukšķīgām apaļām vafelītēm un krāsaino karotīti – smaržojošu un viegli kūstošu, plūstošu un kārdinoša izskata ar zeltaini brūnu spīdumu....un divas draudzenes, piekrita šim garšas piedzīvojumam, izvēlējās burvīgo šokolādes saldējumu un zemeņu sorbertu, lai satiktu vasaru ziemā. Es piedāvāju karsto šokolādi un viņas jūsmīgi saka – O jāāā! Un tā našķojoties turpina tirdziņa izpēti. Un viņas smaida!
Saprotiet?!
Tas kaut kādā veidā vairo pozitīvo enerģiju! Bet fakts, es esmu dzirdējusi par zinātniskajiem atklājumiem, ka saldējuma ēšana dara mūs laimīgākus! Bet bez visām tām formulām, tie ir praktiski novērojumi. Mazi bērniņi, vecmāmiņas un vectētiņi, sievietes un vīrieši, dāmas un kungi...esmu satikusi tik daudz cilvēkus, kuri ļaujas aukstā deserta valdzinājumam ar tādu neaprakstāmu prieku!
Un es gribu uzzināt, ko jūs jūtat, kad ēdam, kad gribam, kad uz mūsu mēlēm izkūst šis valdzinošais brīnums – saldējums???!!!!
Priecāšos, ja padalīsieties savos piedzīvojumos!
Rakstiet uz e-pastu skriveri@majassaldejums.lv, protams, priecāšos arī par pasta vēstulēm (adrese sadaļā `Kontakti`)!
Paldies!
Burvīgu dienu,
Lelde