BURINIEKS - mūsu ģimenes LEĢENDĀRĀKAIS SALDĒJUMS
It
kā parasta vafele, "veikala vafele", nu vispār nekas sevišķs, tā, ko
citi atceras no bērnības, kad saldējumu no koka podiem krāmēja ar
parasto ēdamkaroti...vafele bez garšas, bez smaržas, tikai nočaukst vien
- un tā arī lielākā burvība!
Šo mūsu Tētis Voldemārs, ģimenes galva, atveda uz saldējuma virtuvi pirmajās dienās kopā ar ērtu ēdamkaroti un nodemonstrēja kā saldējumu pārdeva viņa bērnībā. Lika vafelē karoti pēc karotes, garšiņu pēc garšiņas, kopā veidojot krāsainu salikumu, kas garšoja kā gandrīz vai kūka! Un fakts, ka vafele ir bezgaršīga, ir vissvarīgākais, jo tā izceļas saldējuma garša! Savukārt čaukstīgums piedod kaifīgu sajūtiņu un foršu skaņu....mmmmmm, cik svaiga un kraukšķīga tā ir, nevis kā veikalā izmirkušās, lai gan tieši tās pašas, jo rūpnīca Rīgā tāda tikai viena...
Un tā mums tā vafele ir! Saldējumu tajā dēvējam par "burinieku", jo uzdevums saldējumus tajā savietot staltus un skaistus kā "kuģa buras, iepūšot dienvidu vēja brīzei", tā mums mācīja Mamma Dzidra. Salikt pārdomāti un arī smalki, lai veidojas acīm pievilcīgs skats, kas siekaliņām jau liek sarosīties. Turklāt šādi, tieši ar ēdamkaroti, iespējams savietot biezākas un smalkākas kārtiņas, kur saldējumu garšas savijās kopā, piemēram, Baltais vislabākais saldējuma ar Valdzinošo zemeņu sorbertu un tad vēl tuč klāt dzirkstošā vīna ar bumbieriem, apakšiņā burvīgs šokolādes, bet virsiņā, nu tā, ka burtiski viens maziņš pieskāriens ar "Bikini saldējumu", lai mēle atdzīvojas pirms ienirst dziļumos un ir dzīva baudīt gardēdību.
Reizēm var salikt arī saldējumu pa
stāviem - apakšā viens, vidiņā otrs, bet virsū trešais. Tas ja negribas
sajaukt garšiņas. Ja gribas, tad jāpasūta: "Man, lūdzu, kārtiņās!" Tad
saliekas visas trīs izvēles plānāk viena pie otras un atkārtojas
biežāk. Tā kas apakšā, ir mazliet arī virsiņā, lai zina, kas dziļumā
sagaida (nu gandrīz kā filmu "treileros"). 
Kokteilis "Acumirklis"
Pasapņojam?!
...viņš paskatījās pāri saulesbrillēm, vien acumirkli, it kā mēs atrastos uz augstceltnes jumta, lai tiešām redzētu, ka mākoņi ir rokas stiepiena attālumā un pasniedza kokteili..
Recepte acumirklīga
Bumba valdzinoša zemeņu sorberta,
Glāze dzirkstoša vīna,
Šķipsniņa vaniļas,
☆ Savel,
☆ Pārlej,
☆ Uzber,
♡ Baudi
Sapņotājiem patiks arī samtaino meža melleņu sorberts
Mājas saldējums - Plombīrs
Plombīra saldējums jeb Glace Plombieres - Francijas klasika
Saldējums vienmēr ir bijis saldēdienu aristokrāts – pagatavošanas tehnikas, laika un sastāvdaļu dēļ, kā rezultāta tā cena veidojas salīdzinoša dārga. Vēsturiski tas vienmēr bijis karaļnamu un augstmaņu ēdiens.
"Skrīveru mājas saldējuma" ģimenes vērtības
Ģimene –
tās ir saknes un spēks. Pārliecība. Mīlestība vienmēr iet no augšas uz leju un mīlestība nekad nebeidzas. Mūsu ģimenes kopīgais darbs tam ir apiecinājums. Nekad šis saldējums nebūtu tik pamatīgs, ja nebūtu mūsu vecāku vieduma un enerģijas. Arī vienam otra pieņemšana ir izaicinājums. Pārvarams un kad tas notiek - plaši apvāršņi paveras.
Veselīgas
ēšanas baudas –
ēšana ir acumirklīga laime no pirmā pieskāriena mēlei. Tas ir pamats mūsu dzīves kvalitātei. Mēs nepievienojam ķīmiskas piedevas vai mākslīgas garšvielas, arī ne tagad tik populāros glikozes, fruktozes sīrupus. Jā, tā vietā mums ir vairāk cukura, bet to var “noskriet” un saldējumu var ēst retāk, svētkos. Bet svaigs un tīrs piens, ogu masas, augļi, īsts rums, vaniļa – tās visas ir baudas. Mēs esam dzīvas būtnes, lai mākslīgais paliek mākslai.
Prieks –
arī gandarījums, kas tāds, ko par naudu nenopirksi. Lai ir jautri, lai saldējuma baudīšana ir svētki, ballīte ar jautru mūziku, dzeju, mirdzumu acīs!
Darbs ir
laime! –
mēs paši bieži tā smejam. Tomēr bez tā milzīgā darba nebūtu nekāda oriģinālā saldējuma. Sākot no braukšanas uz fermu pēc piena, augļu un ogu audzēšanas, sagatavošanas, pašas saldējuma gatavošanas, spītīgas pieturēšanās pie savas receptes, kas prasa īpašu rūpību un uzmanību un beidzot ar pasniegšanu saldējummīlim, radot svētkus ikreiz satiekoties.
Zināšanas –
iespējams tā ir brīvības atslēga. Ja zini, kas notiek ar pienu to vārot kopā ar olām, tad nav vairs jāpērk gatavs maisījums. Arī vieglāk izprast atšķirības starp rūpnīcu un amatnieku pasaulēm, respektīvi – apzināties vietu tirgū. Jā, jo vairāk zini, jo brīvāks esi un naktīs mazāk guli :D
Pašapziņa
–
mēs gatavojam oriģinālu latviešu saldējumu. Lai gan izmantojam tādas pašas iekārtas kā itāļi, ar savu oriģinālo “zemes garšu”, kas nāk no šīs vietas, šīs augsnes (dārza, pļavas un meža), laikapstākļiem, izvēlētajām šķirnēm kopā ar savām receptēm un pieredzi rodas unikāls saldējums. Un, savienojot ar Čaka dzeju, sirds līksmo.
Saldējummīļi Jūs –
Bez jums nu nekādīgi. Lai arī reizēm jau nogurums pāri malām un klāt vasaras pēdējā nedēļas nogale, bet atkal priekšā darbs, vajag tikai atcerēties to pašu sākumu: kad saldējums nāk ārā no tās mašīnas tik maigs un glāsmains, debešķīgs, un nav neviena ar ko šo prieku dalīt, jo savā Skrīveru virtuvē stāvi viens pats ar mašīnu! Vai arī - Iedomājieties cik pasaulē saldējumu – un atnākušie ciemiņi no visas pasaules saldējumiem izvēlējušies tiešu mūsējo! Kaifīgi, vai ne?!